Aizvadītā nedēļa nesa nepatīkamus jaunumus elektroenerģijas patērētājiem visā Baltijā, jo fiksēts ievērojams biržas cenu kāpums. Saskaņā ar AS “Latvenergo” apkopotajiem datiem, visstraujākais cenas lēciens pieredzēts Latvijā, kur vidējā tirdzniecības cena pakāpās par iespaidīgiem 40%, sasniedzot atzīmi 73,65 eiro par megavatstundu (MWh).
Līdzīga situācija novērota arī pie kaimiņiem. Igaunijā fiksēts vēl krasāks relatīvais pieaugums – par 63%, kas cenu līmeni pacēla līdz 73,49 eiro par MWh. Tikmēr Lietuvā enerģijas cena pieauga par 32%, nostabilizējoties pie 69,36 eiro par MWh. Šīs svārstības skaidri parāda reģionālā tirgus jutīgumu pret ārējiem apstākļiem, kas ietekmē gan pieprasījumu, gan piedāvājumu.
Aukstuma viļņa un vēja trūkuma ietekme uz cenām
Galvenais dzinulis šādam cenu kāpumam visā Skandināvijas un Baltijas areālā bija straujais elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums. To tiešā veidā ietekmēja laikapstākļu maiņa – reģionā iestājies vēsāks laiks, kas lika iedzīvotājiem un uzņēmumiem patērēt vairāk enerģijas apkures un citām vajadzībām.
“Nord Pool” sistēmas cena nedēļas laikā uzlēca par 65%, sasniedzot vidēji 63,4 eiro par MWh. Situāciju sarežģīja apstāklis, ka, lai gan pieprasījums auga, vēja elektrostaciju izstrāde nebija pietiekami jaudīga, lai pilnībā apmierinātu tirgus slāpes pēc lētas enerģijas un tādējādi nobremzētu cenu kāpumu. Jāpiebilst, ka Skandināvijā pozitīvu pienesumu sniedza kodolspēkstacijas, kuru pieejamība palielinājās par 3%, kopumā sasniedzot 94% no to maksimālās jaudas.
Detalizēts ieskats Baltijas valstu patēriņa rādītājos
Kopējais Baltijas valstu elektroenerģijas patēriņš nedēļas griezumā palielinājās par 7%, kopumā izmantojot 582 gigavatstundas (GWh). Skatoties uz katru valsti atsevišķi, aina ir sekojoša:
Igaunijā fiksēts vislielākais patēriņa kāpums – par 12% (190 GWh);
Lietuvā pieprasījums pieauga par 7% (251 GWh);
Latvijā vērojams mērenākais pieaugums – par 2%, kopumā patērējot 141 GWh elektroenerģijas.
Salīdzinājumam, visā plašajā “Nord Pool” reģionā kopējais patēriņš sasniedza 10 133 GWh, kamēr kopējā saražotā enerģija šajā zonā bija 10 757 GWh, saglabājot nelielu neto eksporta pozīciju.
Vietējās izstrādes svārstības un enerģētiskā pašpietiekamība
Baltijas valstu kopējie ražošanas apjomi nedēļas laikā pieauga par 5%, kopumā saražojot 380 GWh. Tomēr starp valstīm valdīja izteiktas atšķirības. Kamēr Lietuvā ražošana piedzīvoja ievērojamu izrāvienu par 24% (sasniedzot 230 GWh), Latvijā un Igaunijā situācija bija pretēja.
Abās ziemeļu kaimiņvalstīs – gan Latvijā, gan Igaunijā – vietējā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 14%. Latvijā tika saražotas 85 GWh, bet Igaunijā – 65 GWh. Tas būtiski ietekmēja katras valsts spēju pašai segt savu patēriņu:
Lietuva nodrošināja 91% no sev nepieciešamās enerģijas;
Latvija saražoja 60% no vajadzīgā apjoma;
Igaunija spēja segt tikai 34% no sava patēriņa.
Kopumā Baltijas reģions pagājušajā nedēļā spēja pašu spēkiem nodrošināt aptuveni 65% no kopējā patēriņa, trūkstošo daļu importējot no citiem starpsavienojumu reģioniem.
